Dārzeņu plate ar riekstu mērci

Beidzot arī es esmu saņēmusies veikt svaigēšanas eksperimentu. Kad šis paziņojums izteikts skaļi, uzreiz ir lielāka motivācija pie tā arī pieturēties. 🙂 Par to, kā man ies, droši vien uzrakstīšu nedaudz sīkāk, bet pagaidām atklāju mūsu svaigēšanas sezonu ar pavisam vienkāršu recepti, kas pikniku laikā noderēs ne jau svaigēdājiem vien – mērci no Indijas riekstiem, kas lieliski imitē krējuma-majonēzes-garšvielu maisījumu, kādā esam pieraduši pamērcēt dārzeņus.

Lūk, šādas izskatījās mūsu pirmās svaigēdāju pusdienas. Sagriezt dārzeņus, protams, nav nekāda lielā māksla, bet ne jau tāpēc šo bildi rādu. Skatieties, cik to dārzeņu ir daudz!!! Man par pārsteigumu, divatā ēdot, tie pazuda  ļoti ātri, turklāt arī sāta sajūta neizpalika (tās bija vienas no manām lielākajām bailēm 🙂 ). Lieki piebilst, ka jaunie dārzenīšu tagad ir arī ĻOTI garšīgi un veselīgi.

Mēs pusdienās apēdām: 1 mazu puķkāpostu, 1/2 garo gurķi, 1/2 cukini, 2 tomātus, 1 sarkano papriku, 3 burkānus un 3 lielas salātlapas. Plus vēl diezgan barojošo mērcīti – ja nu kādu māc ziņkāre, cik daudz dārzeņus jāēd, lai justos paēdis. Vismaz man šāds jautājums bija. 🙂

BET ķeramies pie galvenā – salātu mērces! Uz šādu dārzeņu daudzumu mums gandrīz pietika. 🙂 Nepieciešams:

• 150 g Indijas riekstu;
• 1/2 citrona sula
• 1 TK jūras sāls
• 75-100 ml ūdens (atkarībā no tā, cik biezu mērci gribas)
• Zaļumi un garšaugi pēc patikas. Manā gadījumā – nedaudz diļļu, bazilika un rozmarīna.

Ja angliski pameklēsiet svaigēdāju salātu mērču receptes, pamanīsiet, ka katram sevi cienošam svaigēdājam ir tāds brīnumaparāts kā Vita Mix blenderis, kurā pat akmeņus varētu samalt pulverī. Man diemžēl ir pavisam prasts blenderis, un tas pats drusciņ saplīsa. 🙂 Toties man ir kafijas dzirnaviņas, ar kurām arī izlīdzējos un iztiku bez riekstu mērcēšanas.

Tātad: riektus samaļ kafijas dzirnaviņās (vai brīnumblenderī), kārtīgi samaisa vai (labāk) sablendē ar pārējām sastāvdaļām un sīki sakapātiem garšaugiem. Mērcē dārzeņus un ēd!

Lai veselībai iet labumā! 🙂

 

Saulainā pilngraudu pankūku torte

Apņemoties sagatavot svētku galdu māsas 20. dzimšanas dienai, uzreiz nācās atskārst, ka manā kulināro ideju krātuvē ir visai maz sāļo uzkodu recepšu. Gribējās pagatavot kaut ko mazāk apnikušu par mūžīgo svētku galda inventāru – rosolu -, taču uz milzu tēriņiem un ekskluzīvām sastāvdaļām arī negribējās parakstīties, jo pa kabatu jau bija iesitusi svētku galvenā varone – saldā marcipāna torte. Ilgi prātojot, atmiņā atausa pankūku torte, ko kādreiz varēja pasūtīt Talsu picērijā “Māra”. Tā kā neko vairāk par faktu, ka tāda torte reiz tika pasūtīta un visiem labi garšoja, neatceros, tapa, lūk, šāda recepte – pavisam vienkārša, bet ar rozīnīti. 🙂

 

Gatavo torti ieteicams uz nakti atstāt ledusskapī, lai viss kārtīgi savilktos un pasniedzot nejuktu pa detaļām, tāpēc darbus jāsadala iepriekšējā dienā.

Vispirms pagatavo plānās pankūkas. Katram noteikti ir sava labākā recepte, bet es šoreiz izmantoju šādu – sātīgu ar pilngraudu miltiem:

• 4 olas
• 2 TK brūnā cukura (var arī parasto)
• 1 TK jūras sāls
• 400 ml piena
• 800 ml ūdens
• 200 g balto kviešu miltu
• 200 g pilngraudu kviešu miltu
• 1 ĒK olīveļļas (ja cepot pannu ietauko, bez tās var arī iztikt)

Olas viegli sakuļ ar sāli un cukuru, pievieno pārējās sastāvdaļas tā, lai nebūtu miltu kunkuļu.

(Lai darbi raitāk ritētu, šajā brīdī var veikt pildījuma sagatavošanas priekšdarbus, sagriežot baklažānu un uz pankūku cepšanas laiku atstājot, lai “izvelkas” rūgtums. Vārdu sakot, skatīt zemāk. 🙂 )

Cep zeltaini brūnas (manā gadījumā – 26cm diametrā). Galvenais, lai gatavās pankūkas nemirktu eļļā, tāpēc, ja panna atļauj, pietiks, ja vienīgā taukviela būs mīklai pievienotā olīveļļa. Ja ne, LIELISKS veids, kā izcept LIELISKAS plānās pankūkas, ko šoreiz izmantoju arī es, ir pannu iesmērēt ar speķa gabaliņu. Izcepas smuki un vienmērīgi, nelielā taukvielu daudzumā!

Pankūkām atļauj atdzist un sagatavo nepieciešamo pildījumam.

• 1/2 baklažāna
• 1 neliels sīpols
• 150 g žāvētas karbonādes gaļas
• 50 g valriekstu
• 2 garie gurķi
• 2 tomāti – manā gadījumā dzeltenie
• 600 g kausētā siera (3 iepakojumi)
• 2 TK kurkumas
• ķirštomātiņi un pētersīļi dekorēšanai

Vispirms nomizo un sagriež baklažānu, atstāj uz pusstundu pārkaisītu ar sāli, lai iztecētu rūgtums. Sīpolu sagriež gredzenos un kopā ar “nogatavināto” baklažānu kārto uz cepampapīra. Nedaudz pārslaka ar eļļu un liek cepties 175′ temperatūrā uz 15-20 minūtēm (laiks atkarīgs no šķēļu biezuma).

Kamēr cepas, sagatavo “smēri” – kausēto sieru sajauc ar kurkumu. No garšas viedokļa, manuprāt, efekts būs minimāls, taču kūka būs saulaini dzeltena un apetīti rosinoša, turklāt kurkumai piemīt ne viena vien ārstnieciska īpašība!

Sagatavo arī pārējās sastāvdaļas. PLĀNĀS šķēlītēs sagriež tomātu, gurķi (atstājot ~1/2 gurķi dekorēšanai) un gaļu. Valriekstus sablendē drupačās vai vienkārši sasmalcina ar nazi. Sakapā pētersīļus.

Atliek tikai visu likt kopā! Pankūku nosmērē ar kausēto sieru un kārto virsū to, kas nu kurai kārtai piederas – secība ir katra paša ziņā. Es rīkojos šādi, pārsvaru dodot svaigajiem gurķiem un tomātiem:

gurķis-tomāts-gaļa-gurķis-tomāts-baklažāns+sīpols-gurķis-tomāts-valrieksti-gurķis-tomāts-gaļa-gurķis-tomāts. 🙂

Hmm, šķiet, ka gaļa nav tikusi kadrā… Nekas, to iztēlojieties paši! 🙂

Noslēgumā – garnēšana. Man šis allaž ir vispiņķerīgākais process. Aplītī sakārtotas ogas vai augļi parasti ir ģeniālākais, uz ko esmu spējīga, bet šoreiz gan centos. 🙂

Pāri palikušās pankūkas var saplēst strēmelēs un aplipināt ap tortes malām, lai var labāk uzklāt dzelteno “smēri”. Sānus vēl aplipināju ar sakapātiem pētersīļiem, bet virspusi dekorēju ar gurķiem un tomātiem. Mani čaklie palīgi gan bija paspējuši nomizot VISU gurķi, tāpēc iecerētās puķītes nesanāca tik smukas, kā gribētos, bet, kā jau teicu – priekš manis tas jau ir ģeniāli. 🙂

Vienīgā kritiskā piezīme nāca no mana vīra – pietrūkstot krabju nūjiņu! Bet, tā kā viņš krabju nūjiņas būtu gatavs ēst pat pie saldējuma, un neviens cits šim ieteikumam nepiebalsoja, atļaujos teikt, ka kūka ir izdevusies – vienkārša, garšīga un sātīgi dzeltena.